Veģetatīvās distonijas un hroniska noguruma sindroma profilakse

Veģetatīvās distonijas un hroniska noguruma sindroma profilakse

“Veģetatīvās distonijas” sindroms nav iekļauts Starptautiskajā slimību klasifikācijā. Tomēr šo terminu bieži lieto, lai apzīmētu veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumus, kas izpaužas ar dažādiem simptomiem un būtiski pasliktina cilvēka dzīves kvalitāti.

Veģetatīvās distonijas simptomi

Pacienti bieži sūdzas par:

• spēku izsīkumu;

• miega traucējumiem;

• biežiem reiboņiem;

• ģīboni;

• sirds ritma traucējumiem;

• elpas trūkumu;

• paaugstinātu nogurumu;

• sāpēm sirdī un locītavās;

• gremošanas traucējumiem.

Bieži veģetatīvo distoniju pavada krīzes — pēkšņa simptomu pastiprināšanās no veģetatīvās nervu sistēmas puses.

Šādus stāvokļus nereti pavada:

• baiļu sajūta;

• trauksme;

• panikas lēkmes.

Tas būtiski samazina darbaspējas un pasliktina dzīves kvalitāti.

Attīstības cēloņi

Veģetatīvā distonija var attīstīties jebkurā vecumā.

Īpaši bieži simptomi parādās hormonālo pārmaiņu periodos:

• pusaudžu vecumā;

• grūtniecības laikā;

• menopauzes periodā.

Riska grupā ietilpst arī:

• cilvēki ar mazkustīgu dzīvesveidu;

• pacienti ar hroniskām saslimšanām;

• cilvēki, kuri dzīvo pastāvīgā stresā un psiholoģiskā diskomfortā.

Dažkārt veģetatīvā distonija var būt arī nopietnāku slimību izpausme.

Bez savlaicīgas profilakses un korekcijas šis stāvoklis ar laiku var veicināt:

• hipertensijas attīstību;

• sirds un asinsvadu slimības;

• koronāro sirds slimību.

Profilakse Dr. Bubnovska centrā

Veģetatīvās distonijas un hroniska noguruma sindroma profilakse sākas ar normālas kustību aktivitātes atjaunošanu.

Dr. Bubnovska centra speciālisti strādā gan ar pacientiem, kuriem simptomi jau ir parādījušies, gan ar cilvēkiem riska grupā.

Profilakses pamatā ir pareizi organizēta kustība, jo tieši kustība nodrošina:

• pilnvērtīgu asinsriti;

• iekšējo orgānu apgādi;

• normālu nervu sistēmas darbību;

• vielmaiņas procesu uzlabošanu;

• stresa mazināšanu.

Kustību trūkums izraisa asinsrites pasliktināšanos, hronisku slimību saasināšanos un patoloģisku procesu attīstību organismā.

Individuāla profilakses programma

Pat ja nav izteiktu sūdzību, Centra speciālisti iesaka veikt miofasciālo diagnostiku.

Konsultācijas laikā ārsts izvērtē:

• organisma vispārējo stāvokli;

• fizisko sagatavotību;

• stājas un kustību īpatnības;

• blakus saslimšanas;

• muskuļu sasprindzinājuma līmeni.

Pēc diagnostikas tiek sastādīta individuāla profilakses programma.

Ko ietver programma

Programmā var tikt iekļauti:

• vingrojumi uz Bubnovska daudzfunkcionālajiem trenažieriem (MTB);

• ārstnieciskā vingrošana;

• stiepšanās vingrojumi;

• elpošanas vingrinājumi;

• rekomendācijas miega un atpūtas režīmam;

• atjaunojošas procedūras.

Instruktors apmāca:

• pareizu kustību tehniku;

• diafragmālo elpošanu;

• drošu vingrojumu izpildi.

Pēc veselības stāvokļa uzlabošanās pacients daļu vingrojumu var turpināt patstāvīgi mājās.

Veselīgi ieradumi kā profilakses pamats

Veģetatīvās distonijas un hroniska noguruma sindroma profilakse pirmkārt nozīmē veselīgu ieradumu veidošanu:

• regulāras fiziskās aktivitātes;

• pilnvērtīgu atpūtu;

• organisma norūdīšanu;

• stresa kontroli;

• pareizu dienas režīmu.

Veģetatīvās distonijas un hroniska noguruma sindroma profilakse Dr. Bubnovska centrā Rīgā

Dr. Bubnovska centra speciālisti palīdz pacientiem atjaunot dzīves tonusu, stiprināt nervu sistēmu un atgriezties aktīvā dzīvē ar mūsdienīgu fizioterapijas un kineziterapijas metožu palīdzību.

Pierakstieties uz pirmreizējo konsultāciju mājaslapā bubnovsky.lv vai pa tālruni +37123271732.

Iegādājoties 12 nodarbību ciklu, jūs saņemsiet bezmaksas pirmreizējo konsultāciju, kā arī divas starpkonsultācijas pie ārstējošā ārsta pēc 6. un 11. nodarbības, lai izvērtētu progresu un pielāgotu atveseļošanās programmu.