Išiass: kāpēc sāpes izstaro uz kāju un kā atjaunot kustīgumu.
Išiass pats par sevi nav atsevišķa slimība, bet gan simptomu kopums.
Sāpes sākas muguras lejasdaļā vai sēžamvietā un izplatās uz leju pa augšstilbu un apakšstilbu, dažkārt sasniedzot pēdu. Simptomi var ietvert dedzinošu sajūtu, tirpšanu, nejutīgumu vai kājas vājumu. Šos simptomus bieži dēvē par išiasu jeb "sēžas nerva iekaisumu".
Nepietiek tikai ar sāpju mazināšanu diskomforta zonā; ir svarīgi noskaidrot, kāpēc ir traucēta muguras lejasdaļas, iegurņa un kāju muskuļu darbība.
Kas ir išiass?
Išiass ir stāvoklis, kas saistīts ar sēžas nerva kairinājumu vai saspiešanu. Sēžas nervs veidojas no nervu saknītēm jostas un krustu daļā un stiepjas no sēžamvietas zonas uz leju pa kāju.
Starpskriemeļu diska trūce ne vienmēr ir vienīgais šo simptomu cēlonis. Cilvēka stāvokli ietekmē arī muguras lejasdaļas un iegurņa muskuļu darbība, locītavu kustīgums un organisma spēja izturēt ikdienas fizisko slodzi.
Tādēļ apzīmējums "sēžas nerva iekaisums" pārāk vienkāršo problēmu. Ir jāizvērtē visa balsta un kustību sistēma, nevis jāmēģina ārstēt tikai nervu vai muguras lejasdaļu.
Kā izpaužas išiass
Galvenā išiasa pazīme ir sāpes, kas izstaro no muguras lejasdaļas vai sēžamvietas uz vienu kāju.
Sāpes var būt:
• šaujošas;
• dedzinošas;
• velkošas;
• asas;
• kā elektriskās strāvas trieciens.
Vienlaikus var būt novērojama tirpšana, nejutīgums, samazināta jutība vai muskuļu vājums kājā. Dažkārt sāpes pastiprinās ilgstošas sēdēšanas, noliekšanās, staigāšanas vai ķermeņa pozīcijas maiņas laikā.
Ja sāpes skar tikai muguras lejasdaļu un neizstaro uz kāju, tas ne vienmēr ir išiass. Kāpēc rodas sāpes
Išiass var būt saistīts ar starpskriemeļu diska izvelvējumu (protrūziju) vai trūci, mugurkanāla sašaurinājumu (stenozi), traumas sekām vai citām mugurkaula izmaiņām.
Tomēr vizuālās diagnostikas izmeklējumi parāda mugurkaula struktūru, bet pilnībā neizskaidro, kāpēc cilvēks izjūt sāpes. Disku izvelvējumi un trūces tiek konstatēti arī cilvēkiem, kuriem nav nekādu sāpju. Izmeklēšanas laikā ir svarīgi novērtēt ne tikai magnētiskās rezonanses (MR) rezultātus, bet arī muskuļu stāvokli šādās zonās:
• muguras lejasdaļa;
• vēders;
• sēžamvieta;
• iegurnis;
• augšstilbi;
• apakšstilbi un pēdas.
Spazmas vienos muskuļos un vājums citos var pasliktināt kustību koordināciju un palielināt slodzi uz sāpīgo zonu. Piemēram, bumbierveida muskuļa (sēžamvietā) sasprindzinājumu dažkārt pavada sāpes, tirpšana un caurstrāvojošas sajūtas, kas izplatās uz leju pa kāju.
Tādēļ ārstēšanā galvenā uzmanība jāpievērš pašam cilvēkam, nevis izmeklējuma attēlam, ņemot vērā simptomus, mobilitāti un reakciju uz fiziskām aktivitātēm.
Vai išiasa gadījumā ir nepieciešama magnētiskā rezonanse?
MR nav nepieciešama katram pacientam. Bieži vien ārstam pietiek ar jautājumiem par simptomiem un muskuļu spēka, jutīguma, refleksu, kā arī sāpes izraisošo kustību pārbaudi.
Papildu izmeklējumi var būt nepieciešami, ja:
• sāpes radušās pēc smagas traumas;
• simptomi strauji pasliktinās;
• attīstās ievērojams muskuļu vājums;
• ārstēšana nav efektīva;
• ārstam ir aizdomas par stāvokli, kam nepieciešama specializēta iejaukšanās.
MR rezultāti jāvērtē kopsakarībā ar klīnisko ainu. Konstatēta starpskriemeļu diska trūce ne vienmēr ir vienīgais sāpju cēlonis, un tās izmērs ne vienmēr atbilst simptomu smagumam.
Kāpēc išiasa gadījumā nevajadzētu tikai gulēt?
Jūtot sāpes, cilvēks instinktīvi cenšas mazāk kustēties. Pirmajās dienās saprātīga īpaši sāpīgu kustību ierobežošana var būt pamatota. Tomēr ilgstošs gultas režīms izraisa muskuļu vājumu, stīvumu un bailes no fiziskām aktivitātēm. Veidojas apburtais loks:
sāpes → kustību ierobežojums → muskuļu vājināšanās → vēl zemāka fiziskās slodzes panesamība.
Pareizi izvēlētas kustības palīdz pārtraukt šo ciklu. Tas nenozīmē vingrošanu caur stiprām sāpēm vai nejauši internetā atrasta vingrojumu kompleksa izpildi. Slodzei jāatbilst cilvēka stāvoklim, un tā jāpielāgo atveseļošanās gaitā.
Kā kineziterapija palīdz išiasa gadījumā?
Išiasa gadījumā nepietiek ārstēt tikai sāpju vietu. Ir jānovērtē muguras lejasdaļas, iegurņa, sēžamvietas un kāju muskuļu funkcijas, jāidentificē disfunkcijas cēlonis un jāatjauno kustību spējas, izmantojot individuāli pielāgotu vingrojumu programmu.
Kineziterapija ir rehabilitācija ar kustību palīdzību. Metode nav balstīta uz universālu vingrojumu kompleksu, kas paredzēts visiem, bet gan uz individuāli izstrādātu programmu, kas veidota, pamatojoties uz funkcionālo un miofasciālo novērtējumu.
Sākotnējās konsultācijas laikā speciālists izvērtē:
• sāpju izcelsmes vietu un to izplatību (irradiāciju);
• kādas kustības tās pastiprina vai mazina;
• mugurkaula un locītavu mobilitāti;
• muskuļu spēku un elastību;
• kustību koordināciju;
• muguras lejasdaļas, iegurņa un kāju muskuļu stāvokli;
• līdztekus esošās veselības problēmas un pacienta fiziskās sagatavotības līmeni.
Pēc novērtējuma tiek piemeklēti vingrojumi traucēto funkciju atjaunošanai.
Sākotnēji mērķis ir iemācīt muskuļiem pilnībā sarauties un atslābināties, mazināt pārmērīgu sasprindzinājumu un atjaunot pieejamo kustību amplitūdu. Vēlāk slodze tiek pakāpeniski palielināta, lai stiprinātu muskuļus un uzlabotu izturību.
Dr. Bubnovska vingrošanas iekārtu mērķis
Dr. Bubnovska centrā nodarbībās tiek izmantotas daudzfunkcionālas vingrošanas iekārtas. Bloku sistēma...
Išiass pats par sevi nav atsevišķa slimība, bet gan simptomu kopums.
Sāpes sākas muguras lejasdaļā vai sēžamvietā un izplatās uz leju pa augšstilbu un apakšstilbu, dažkārt sasniedzot pēdu. Simptomi var ietvert dedzinošu sajūtu, tirpšanu, nejutīgumu vai kājas vājumu. Šos simptomus bieži dēvē par išiasu jeb "sēžas nerva iekaisumu".
Nepietiek tikai ar sāpju mazināšanu diskomforta zonā; ir svarīgi noskaidrot, kāpēc ir traucēta muguras lejasdaļas, iegurņa un kāju muskuļu darbība.
Kas ir išiass?
Išiass ir stāvoklis, kas saistīts ar sēžas nerva kairinājumu vai saspiešanu. Sēžas nervs veidojas no nervu saknītēm jostas un krustu daļā un stiepjas no sēžamvietas zonas uz leju pa kāju.
Starpskriemeļu diska trūce ne vienmēr ir vienīgais šo simptomu cēlonis. Cilvēka stāvokli ietekmē arī muguras lejasdaļas un iegurņa muskuļu darbība, locītavu kustīgums un organisma spēja izturēt ikdienas fizisko slodzi.
Tādēļ apzīmējums "sēžas nerva iekaisums" pārāk vienkāršo problēmu. Ir jāizvērtē visa balsta un kustību sistēma, nevis jāmēģina ārstēt tikai nervu vai muguras lejasdaļu.
Kā izpaužas išiass
Galvenā išiasa pazīme ir sāpes, kas izstaro no muguras lejasdaļas vai sēžamvietas uz vienu kāju.
Sāpes var būt:
• šaujošas;
• dedzinošas;
• velkošas;
• asas;
• kā elektriskās strāvas trieciens.
Vienlaikus var būt novērojama tirpšana, nejutīgums, samazināta jutība vai muskuļu vājums kājā. Dažkārt sāpes pastiprinās ilgstošas sēdēšanas, noliekšanās, staigāšanas vai ķermeņa pozīcijas maiņas laikā.
Ja sāpes skar tikai muguras lejasdaļu un neizstaro uz kāju, tas ne vienmēr ir išiass. Kāpēc rodas sāpes
Išiass var būt saistīts ar starpskriemeļu diska izvelvējumu (protrūziju) vai trūci, mugurkanāla sašaurinājumu (stenozi), traumas sekām vai citām mugurkaula izmaiņām.
Tomēr vizuālās diagnostikas izmeklējumi parāda mugurkaula struktūru, bet pilnībā neizskaidro, kāpēc cilvēks izjūt sāpes. Disku izvelvējumi un trūces tiek konstatēti arī cilvēkiem, kuriem nav nekādu sāpju. Izmeklēšanas laikā ir svarīgi novērtēt ne tikai magnētiskās rezonanses (MR) rezultātus, bet arī muskuļu stāvokli šādās zonās:
• muguras lejasdaļa;
• vēders;
• sēžamvieta;
• iegurnis;
• augšstilbi;
• apakšstilbi un pēdas.
Spazmas vienos muskuļos un vājums citos var pasliktināt kustību koordināciju un palielināt slodzi uz sāpīgo zonu. Piemēram, bumbierveida muskuļa (sēžamvietā) sasprindzinājumu dažkārt pavada sāpes, tirpšana un caurstrāvojošas sajūtas, kas izplatās uz leju pa kāju.
Tādēļ ārstēšanā galvenā uzmanība jāpievērš pašam cilvēkam, nevis izmeklējuma attēlam, ņemot vērā simptomus, mobilitāti un reakciju uz fiziskām aktivitātēm.
Vai išiasa gadījumā ir nepieciešama magnētiskā rezonanse?
MR nav nepieciešama katram pacientam. Bieži vien ārstam pietiek ar jautājumiem par simptomiem un muskuļu spēka, jutīguma, refleksu, kā arī sāpes izraisošo kustību pārbaudi.
Papildu izmeklējumi var būt nepieciešami, ja:
• sāpes radušās pēc smagas traumas;
• simptomi strauji pasliktinās;
• attīstās ievērojams muskuļu vājums;
• ārstēšana nav efektīva;
• ārstam ir aizdomas par stāvokli, kam nepieciešama specializēta iejaukšanās.
MR rezultāti jāvērtē kopsakarībā ar klīnisko ainu. Konstatēta starpskriemeļu diska trūce ne vienmēr ir vienīgais sāpju cēlonis, un tās izmērs ne vienmēr atbilst simptomu smagumam.
Kāpēc išiasa gadījumā nevajadzētu tikai gulēt?
Jūtot sāpes, cilvēks instinktīvi cenšas mazāk kustēties. Pirmajās dienās saprātīga īpaši sāpīgu kustību ierobežošana var būt pamatota. Tomēr ilgstošs gultas režīms izraisa muskuļu vājumu, stīvumu un bailes no fiziskām aktivitātēm. Veidojas apburtais loks:
sāpes → kustību ierobežojums → muskuļu vājināšanās → vēl zemāka fiziskās slodzes panesamība.
Pareizi izvēlētas kustības palīdz pārtraukt šo ciklu. Tas nenozīmē vingrošanu caur stiprām sāpēm vai nejauši internetā atrasta vingrojumu kompleksa izpildi. Slodzei jāatbilst cilvēka stāvoklim, un tā jāpielāgo atveseļošanās gaitā.
Kā kineziterapija palīdz išiasa gadījumā?
Išiasa gadījumā nepietiek ārstēt tikai sāpju vietu. Ir jānovērtē muguras lejasdaļas, iegurņa, sēžamvietas un kāju muskuļu funkcijas, jāidentificē disfunkcijas cēlonis un jāatjauno kustību spējas, izmantojot individuāli pielāgotu vingrojumu programmu.
Kineziterapija ir rehabilitācija ar kustību palīdzību. Metode nav balstīta uz universālu vingrojumu kompleksu, kas paredzēts visiem, bet gan uz individuāli izstrādātu programmu, kas veidota, pamatojoties uz funkcionālo un miofasciālo novērtējumu.
Sākotnējās konsultācijas laikā speciālists izvērtē:
• sāpju izcelsmes vietu un to izplatību (irradiāciju);
• kādas kustības tās pastiprina vai mazina;
• mugurkaula un locītavu mobilitāti;
• muskuļu spēku un elastību;
• kustību koordināciju;
• muguras lejasdaļas, iegurņa un kāju muskuļu stāvokli;
• līdztekus esošās veselības problēmas un pacienta fiziskās sagatavotības līmeni.
Pēc novērtējuma tiek piemeklēti vingrojumi traucēto funkciju atjaunošanai.
Sākotnēji mērķis ir iemācīt muskuļiem pilnībā sarauties un atslābināties, mazināt pārmērīgu sasprindzinājumu un atjaunot pieejamo kustību amplitūdu. Vēlāk slodze tiek pakāpeniski palielināta, lai stiprinātu muskuļus un uzlabotu izturību.
Dr. Bubnovska vingrošanas iekārtu mērķis
Dr. Bubnovska centrā nodarbībās tiek izmantotas daudzfunkcionālas vingrošanas iekārtas. Bloku sistēma...
