Gūžas locītavas osteoartrīts: sāpju cēloņi un kineziterapijas loma mobilitātes saglabāšanā

Gūžas locītavas osteoartrīts: sāpju cēloņi un kineziterapijas loma mobilitātes saglabāšanā

Gūžas locītavas osteoartrīts jeb koksartroze ir hroniska slimība, kas izraisa izmaiņas locītavas skrimslī, kaulos un citās struktūrās. Galvenie simptomi ir sāpes cirkšņa, augšstilba vai sēžamvietas apvidū, kā arī stīvums un pakāpeniska kustību ierobežotība.
Lai gan kineziterapija nespēj atjaunot jau bojātu locītavas skrimsli, pareizi piemeklēti vingrinājumi palīdz stiprināt muskuļus ap locītavu, uzlabot tās funkcijas un ilgāk saglabāt neatkarību ikdienas dzīvē.
Kas ir koksartroze?
Gūžas locītava savieno augšstilba kaulu ar iegurni un iztur ievērojamu slodzi tādu darbību laikā kā staigāšana, kāpšana pa kāpnēm, piecelšanās no krēsla un citas kustības.
Koksartrozes gadījumā izmaiņas skar ne tikai locītavas skrimsli; slimība var ietekmēt arī kaulus, locītavas somiņu, saites un apkārtējos muskuļus. Tādēļ mūsdienu pieejā osteoartrīts tiek uzlūkots kā visas locītavas slimība, nevis tikai kā "skrimšļa nodilums".
Rentgenoloģiskie izmeklējumu rezultāti ne vienmēr sakrīt ar pacienta faktiskajiem simptomiem. Vienam pacientam var būt progresējis osteoartrīts bez stiprām sāpēm ilgstošā laika posmā, savukārt citam var būt ievērojami kustību ierobežojumi, neskatoties uz nelielām izmaiņām.
Ārstēšanā galvenā uzmanība jāpievērš pacientam — jāņem vērā simptomi, mobilitāte, muskuļu spēks un ikdienas fiziskās slodzes prasības —, nevis tikai rentgena uzņēmumam.
Kur rodas sāpes gūžas locītavas osteoartrīta gadījumā?
Visbiežāk sāpes tiek izjustas šādās zonās:
• cirksnī;
• augšstilba priekšpusē vai sānos;
• sēžamvietā;
• ceļgala apvidū.
Sāpes ceļgalā ne vienmēr liecina par problēmu pašā ceļgala locītavā; dažkārt tās ir atstarojošas sāpes no gūžas locītavas. Sākotnējā stadijā diskomforts parasti rodas pēc ilgstošas ​​staigāšanas vai fiziskas slodzes un mazinās atpūtas laikā. Slimībai progresējot, sāpes var rasties ikdienišķu kustību laikā un dažkārt saglabāties arī miera stāvoklī vai naktī.
Koksartrozei raksturīgie simptomi
Papildus sāpēm cilvēks var novērot:
• stīvumu pēc atpūtas;
• samazinātu gūžas locītavas kustīgumu;
• grūtības uzvilkt zeķes un apavus;
• nespēju brīvi pavirzīt kāju uz sāniem;
• diskomfortu, pieceļoties no krēsla;
• grūtības kāpt pa kāpnēm; • gaitas izmaiņas;
• klibošana;
• samazināts fizisko aktivitāšu līmenis.
Ar osteoartrītu saistītais rīta stīvums parasti ir īslaicīgs. Ja tas saglabājas ilgstoši vai ja locītava ir stipri uztūkusi vai tajā vērojamas iekaisuma pazīmes, jāizslēdz citas saslimšanas.
Koksartrozes cēloņi
Parasti nav iespējams noteikt vienu konkrētu slimības cēloni. Faktori, kas var ietekmēt koksartrozes attīstības risku, ir:
• vecums;
• pārciestas traumas un operācijas;
• iedzimtas gūžas locītavas uzbūves īpatnības;
• locītavas displāzija;
• liekais ķermeņa svars;
• noteiktas locītavu slimības;
• iedzimta nosliece;
• ilgstoša pārmērīga slodze;
• nepietiekams muskuļu spēks un zema fiziskā aktivitāte.
Vecums palielina osteoartrīta risku, taču koksartroze nav neizbēgama novecošanas sastāvdaļa. Šī slimība skar arī salīdzinoši jaunus cilvēkus, īpaši pēc traumām vai specifisku locītavas uzbūves īpatnību dēļ.
Kāpēc koksartrozes gadījumā kustības kļūst apgrūtinātas?
Kad parādās sāpes, cilvēks sāk saudzēt skarto kāju: mazāk staigā, izvairās no kāpnēm, retāk pietupstas un cenšas izvairīties no kustībām, kas rada diskomfortu.
Pakāpeniski vājinās sēžas, augšstilbu un ķermeņa stumbra muskuļi. Locītava kļūst mazāk kustīga, tiek traucēta gaita, un ikdienas darbību veikšanai nepieciešams arvien lielāks piepūle.
Veidojas apburtais loks:
sāpes → samazināta aktivitāte → muskuļu vājināšanās → traucēta locītavas funkcija → turpmāka kustību ierobežošana.
Lai mainītu šo situāciju, nepietiek ārstēt tikai sāpīgo locītavu. Ir jāatjauno to muskuļu funkcija, kas iesaistīti kustībās un iegurņa un gūžas stabilizēšanā.
Vai ir nepieciešams rentgens vai MR izmeklējums?
Diagnostika sākas ar konsultāciju un fizisku izmeklēšanu. Speciālists novērtē sāpju lokalizāciju, gaitu, kustību amplitūdu, muskuļu spēku un spēju veikt ikdienas darbības.
Diagnozes apstiprināšanai visbiežāk tiek veikts gūžas locītavu rentgens. Tajā redzama locītavas spraugas sašaurināšanās, kaulu izaugumi un citas izmaiņas.
Ne katram pacientam ir nepieciešams MR izmeklējums. To var nozīmēt, ja nepieciešams precizēt sāpju cēloni, izvērtēt mīkstos audus vai izslēgt citas saslimšanas.
Ir svarīgi sasaistīt izmeklējumu rezultātus ar simptomiem. Attēlā redzamo izmaiņu smaguma pakāpe pati par sevi nenosaka to, cik aktīvs cilvēks var palikt. Vai gūžas locītavas osteoartrozes gadījumā drīkst vingrot?
Jā. Kontrolēti vingrinājumi ir būtiska osteoartrozes ārstēšanas un pārvaldības sastāvdaļa. Pareizi izvēlētas kustības nenodeldē locītavu un nepaātrina slimības progresēšanu.
Vingrojot ir svarīgi ņemt vērā:
• osteoartrozes stadiju;
• sāpju intensitāti;
• kustību amplitūdu;
• muskuļu spēku;
• blakusslimības;
• vispārējo fizisko sagatavotību;
• locītavas reakciju uz iepriekšējām slodzēm.
Apgūstot kustību, ir iespējams neliels diskomforts, taču...