Skriemeļu nobīde (spondilolistēze)

Skriemeļu nobīde ir izplatīta saslimšana, kuras medicīniskais nosaukums ir spondilolistēze. Visbiežāk ar šo slimību slimo cilvēki pēc 45 gadu vecuma, kā arī tā ir īpaši izplatīta svarcēlāju un vingrotāju vidū. Nobīde var rasties jebkurā mugurkaula daļā.

Skriemeļu nobīdes cēloņi
Sāpju rašanās iemesli var būt dažādi:

• deģeneratīvi-distrofiskas izmaiņas mugurkaula struktūrā (piemēram, osteohondrozes rezultātā);
• operāciju sekas;
• blakus saslimšanas - skolioze, kifoze un citas;
• iedzimtas anomālijas vai ģenētiska predispozīcija;
• vājš muskuļu korsets;
• ar vecumu saistītas strukturālas izmaiņas;
• nopietnas mugurkaula traumas;
• liela fiziskā slodze;
• strauja smagumu celšana.

Skriemeļu nobīdes simptomi
Slimības simptomi atšķiras atkarībā no bojājuma smaguma pakāpes un lokalizācijas.

Mazāk nekā 20% gadījumu ir saistīti ar krūšu daļas mugurkaulu. Šādos gadījumos pacientam var būt:

• sāpes krūškurvī;
• apgrūtināta elpošana;
• starpribu neiralģija.

Spondilolistēze kakla daļā var izpausties ar:

• stiprām galvassāpēm;
• sāpēm kaklā;
• reiboņiem;
• iesnām;
• ekstremitāšu nejutīgumu;
• miega traucējumiem.

Visbiežāk skriemeļu nobīde attīstās jostas daļā, un to pavada:

• asas, šaujošas sāpes;
• kāju vājums.

Smagos gadījumos iespējama apakšējo ekstremitāšu muskuļu masas samazināšanās un pat kāju paralīze.

Slimības attīstības stadijas
Izšķir piecas spondilolistēzes stadijas:

I stadija
Augšējā skriemeļa nobīde attiecībā pret apakšējo līdz 25%.

II stadija
Nobīde no 25% līdz 50%.

III stadija
Nobīde no 50% līdz 75%.

IV stadija
Nobīde no 75% līdz 100%, taču mugurkauls vēl saglabā nepārtrauktību.

V stadija - Spondiloptoze
Smagākā slimības stadija. Notiek pilnīga skriemeļa noslīdēšana, kas bieži izraisa muguras smadzeņu bojājumu.

Slimības klasifikācija
Dažādās pakāpēs saslimšana var skart visas mugurkaula daļas. To klasificē pēc cēloņa, lokalizācijas, fiksācijas pakāpes un nobīdes virziena.

Skriemeļu nobīdes veidi
Pēc attīstības cēloņa
Visbiežāk slimība attīstās cilvēkiem, kuriem jau ir bijušas balsta un kustību aparāta saslimšanas, vai arī veseliem cilvēkiem pēc nopietnām traumām.

Izšķir sešus slimības veidus.
Pēcoperācijas spondilolistēze
Bieži attīstās pēc mugurkaula operācijām.

Traumatiska spondilolistēze
Veidojas pārmērīgas fiziskas slodzes, mugurkaula traumu vai kritienu rezultātā.

Patoloģiska spondilolistēze
Attīstās kaulu defektu vai deformāciju dēļ, bieži kā audzēju sekas.

Deģeneratīva (viltus) spondilolistēze
Parasti rodas osteohondrozes vai spondiloartrozes fona un visbiežāk skar jostas daļu.

Sievietēm tā sastopama trīs reizes biežāk nekā vīriešiem. Slimība parasti attīstās pēc 40 gadu vecuma, tomēr mazkustīga dzīvesveida dēļ arvien biežāk tiek diagnosticēta arī jaunākiem cilvēkiem.

Istmiska spondilolistēze
Attīstās iedzimtas skriemeļa starplocītavu daļas nepietiekamas attīstības dēļ un bieži tiek atklāta nejauši.

Displastiska spondilolistēze
Veidojas iedzimtu skriemeļu fasetes locītavu defektu rezultātā. Galvenokārt skar jostas, retāk krustu skriemeļus.

Pēc fiksācijas pakāpes
Stabila spondilolistēze
Nobīdītais skriemelis saglabā vienu un to pašu pozīciju.

Nestabila spondilolistēze
Skriemelim ir patoloģiska kustīguma pakāpe.

Pēc nobīdes virziena
Atkarībā no skriemeļu novietojuma izšķir:

• Anterolistēzi – augšējais skriemelis nobīdās uz priekšu;
• Retrolistēzi – skriemelis nobīdās atpakaļ;
• Laterolistēzi – nobīde pa labi vai pa kreisi.

Izplatība
Skriemeļu nobīde sastopama aptuveni vienam no desmit cilvēkiem - bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem.

Jo vecāks ir cilvēks, jo lielāka ir saslimšanas iespējamība. Pieaugušajiem visbiežāk nobīde novērojama L5 un L4 līmenī, īpaši bieži L5 skriemelī.

L4 skriemeļa nobīde sastopama retāk un parasti tiek novērota bērniem un pusaudžiem.

Diagnostika
Ja parādās simptomi, tāpat kā jebkuru muguras sāpju gadījumā, ieteicams konsultēties ar kinezioterapeitu (pēc Dr. Bubnovska metodikas), lai izvērtētu miofasciālo audu stāvokli bojājuma vietā.

Diagnozes precizēšanai var būt nepieciešami:

• magnētiskās rezonanses izmeklējumi (MRI);
• datortomogrāfija (CT);
• rentgenogrāfija priekšējā un sānu projekcijā;
• izmeklējumi dažādās ķermeņa pozīcijās.

Skriemeļu nobīdes ārstēšana pēc Dr. Bubnovska centrā Rīgā
Sākotnējā stadijā skriemeļu nobīde bieži norit bez simptomiem, lai gan daži pacienti izjūt hroniskas muguras sāpes.

Šādos gadījumos tiek rekomendēta mūsdienīga kinezioterapija (pēc Dr. S. Bubnovska metodes), kā arī fizioterapija un ārstnieciskā masāža kā papildterapija.

Konservatīvās ārstēšanas galvenie mērķi ir:

• atjaunot mugurkaula muskuļu un saišu sistēmu;
• uzlabot stāju;
• mazināt muskuļu spazmas;
• samazināt sāpju sindromu.

Dr. Bubnovska centrā Rīgā tiek izmantota mūsdienīga kineziterapija, kas ir viens no efektīvākajiem veidiem sāpju mazināšanai un komplikāciju riska samazināšanai.

Kineziterapeits veic miofasciālu diagnostiku, izvērtē muskuļu funkcionālo stāvokli, nosaka spazmu lokalizāciju un izstrādā individuālu ārstēšanas plānu.

Tā kā šīs patoloģijas gadījumā muguras muskuļi bieži ir saspringti, tiek nozīmēti speciāli autora izstrādāti vingrinājumi uz dekompresijas trenažieriem, kas palīdz atslābināt muskuļus un atslogot starpskriemeļu locītavas.

Nodarbību laikā pacientu pavada instruktors-metodiķis, kurš palīdz apgūt pareizu elpošanas un kustību tehniku.

Lai vingrojumu efekts saglabātos ilgāk, ieteicams papildus:

• apmeklēt ārstniecisko masāžu;
• veikt aukstās ūdens procedūras;
• apmeklēt saunu.

Šīs procedūras palīdz muskuļiem atjaunoties un uzlabo asinsriti.

Regulāri veicot autora izstrādātos vingrinājumus, muskuļi ne tikai kļūst stiprāki, bet arī mazinās spazmas, kas radušās skriemeļu nobīdes rezultātā. Līdz ar to samazinās arī sāpes.

Pareizas kustības un regulāras nodarbības pozitīvi ietekmē vispārējo pašsajūtu un kalpo kā efektīva profilakse citām izplatītām mugurkaula saslimšanām.

Komplikācijas
Ja netiek veikta atbilstoša ārstēšana, slimība progresē un var izraisīt:

• mugurkaula balsta segmentu dekompensāciju;
• deģeneratīvu procesu pastiprināšanos starpskriemeļu diskos;
• saišu un locītavu bojājumus.

Dzīvesveids, kas saistīts ar ilgstošu stāvēšanu kājās (piemēram, darbs ražošanā), var pasliktināt mugurkaula funkcijas un veicināt skriemeļu turpmāku nobīdi.

Komplikācijas var izraisīt:

• hroniskas sāpes jostas daļā;
• sāpes apakšējās ekstremitātēs;
• nejutīgumu;
• kāju vājumu.

Skriemeļu nobīdes profilakse
Ja jūsu ģimenē jau ir bijuši šīs patoloģijas gadījumi vai arī profilakses nolūkos, ieteicams ievērot šādus noteikumus:

• katru rītu veikt Dr. Bubnovska “Veselības triādi” un regulāri stiprināt muguras muskuļus;
• sekot savai stājai un turēt muguru taisnu;
• izvairīties no sakumpšanas;
• sēdoša darba laikā turēt galvu taisni vai nedaudz paceltu;
• vienmēr iesildīties pirms fiziskām aktivitātēm un izstaipīties pēc tām;
• necelt smagumus ar straujām kustībām;
• pacientiem ar diagnosticētu spondilolistēzi piesardzīgi veikt mugurkaula pārmērīgas atliekšanas vingrinājumus vai no tiem atteikties;
• regulāri nodarboties ar peldēšanu, pastaigām un nūjošanu;
• vienmērīgi sadalīt slodzi uz abām rokām un kājām;
• atteikties no smēķēšanas un alkohola lietošanas;
• uzturēt sabalansētu uzturu un kontrolēt ķermeņa svaru;
• nodrošināt organismu ar nepieciešamajām uzturvielām;
• gulēt uz ortopēdiska matrača un spilvena.

Noslēgumā
Lai gan spondilolistēze ir nopietna saslimšana, agrīna diagnostika, profilakses pasākumu ievērošana un efektīva ārstēšana ļauj būtiski samazināt komplikāciju risku un saglabāt aktīvu un pilnvērtīgu dzīvesveidu.

Esiet aktīvi un rūpējieties par sava mugurkaula veselību!

Dr. Bubnovska centrs Rīgā ir gatavs jums palīdzēt.