Kas ir mugurkaula lordoze?

Veselam cilvēkam mugurkaulā ir dabiski izliekumi:

• uz priekšu kakla un jostas daļā - lordoze;
• uz aizmuguri krūšu un krustu daļā - kifoze.

Šie izliekumi tiek saukti par fizioloģiskajiem mugurkaula izliekumiem un sāk veidoties pirmajā dzīves gadā.

Patoloģiska lordoze ir stāvoklis, kad dabīgais izliekums kļūst pārmērīgi izteikts (hiperlordoze) vai pārāk izlīdzināts (hipolordoze). Tā var būt iedzimta vai iegūta un ilgtermiņā var izraisīt sāpes, stājas traucējumus un iekšējo orgānu darbības problēmas.

Lordozes cēloņi

Primārā lordoze
Primārā patoloģiskā lordoze attīstās mugurkaula slimību vai bojājumu rezultātā:

• iedzimtas mugurkaula attīstības anomālijas;
• skriemeļu iekaisuma slimības;
• audzēji;
• muskuļu spazmas;
• spondilolistēze;
• mugurkaula traumas.

Sekundārā lordoze

Sekundārā lordoze veidojas kā organisma kompensācijas mehānisms šādos gadījumos:

• ierobežota gūžas locītavas kustīgums;
• iedzimta vai iegūta gūžas dislokācija;
• sistēmiskas balsta un kustību aparāta slimības;
• poliomielīts ar iegurņa un kāju muskuļu bojājumiem;
• grūtniecība;
• cerebrāla spastiska apakšējo ekstremitāšu parēze.

Grūtniecības laikā pastiprināta jostas lordoze parasti ir īslaicīga un pēc dzemdībām pakāpeniski izzūd.

Riska faktori
Lordozes attīstības risku palielina:

• nepareiza stāja;
• liekais svars;
• strauja augšana pusaudžu vecumā.

Bērniem kompensatorā hiperlordoze bieži ir atgriezeniska pēc cēloņa novēršanas. Pieaugušajiem fiksētas deformācijas parasti saglabājas, tomēr muskuļu vājuma gadījumā korekcija ir iespējama.

Lordozes simptomi

Raksturīgākie simptomi:

• stājas izmaiņas;
• ātrs nogurums;
• muguras sāpes pēc fiziskas slodzes;
• sāpes ilgstoši atrodoties vienā pozā;
• kustību ierobežojumi;
• galvas izvirzīšana uz priekšu;
• izspiedies vēders.

Smagas lordozes gadījumā var tikt traucēta:

• sirds darbība;
• plaušu darbība;
• nieru darbība;
• gremošanas sistēmas darbība.

Tas saistīts ar dziļo muguras un iegurņa muskuļu spazmām un asinsrites traucējumiem.

Stājas izmaiņu veidi
Apaļi ieliekta mugura (kifolordotiska stāja)

Raksturīgi:

• pastiprināta krūšu kifoze;
• pastiprināta jostas lordoze;
• izteikti lāpstiņu izvirzījumi;
• uz priekšu novietoti pleci;
• izspiedies vēders;
• galva izvirzīta uz priekšu.

Apaļa mugura (kifotiska stāja)

Raksturīgi:

• izteikta krūšu kifoze;
• samazināta jostas lordoze;
• galvas noliekums uz priekšu;
• izspiedies vēders;
• ieliecies krūškurvis.

Plakani ieliekta mugura

Raksturīgi:

• izlīdzināta kakla lordoze;
• samazināta krūšu kifoze;
• normāla vai nedaudz pastiprināta jostas lordoze.

Plakana mugura
Raksturīgi:

• samazināti visi dabiskie mugurkaula izliekumi;
• izlīdzināta jostas daļa;
• izteiktas lāpstiņas;
• uz priekšu novietots krūškurvis;
• izspiedies vēders.

Lordozes veidi

Pēc lokalizācijas

• kakla lordoze;
• jostas lordoze.

Pēc izcelsmes

• primārā lordoze;
• sekundārā lordoze.

Pēc formas

• fizioloģiska lordoze;
• hiperlordoze (pastiprināts izliekums);
• hipolordoze (izlīdzināts izliekums).

Pēc kustīguma

• nefiksēta;
• daļēji fiksēta;
• fiksēta.

Lordoze bērniem

Biežākie cēloņi:

• traumas;
• iedzimtas mugurkaula slimības;
• ilgstoša atrašanās nepareizās pozās;
• zema fiziskā aktivitāte;
• vāji muskuļi.

Raksturīgās pazīmes:

• izteikts muguras izliekums;
• ieliecies krūškurvis;
• izvirzītas lāpstiņas;
• izspiedies vēders;
• gaitas traucējumi.

Ja lordoze bērnībā netiek koriģēta, tā var izraisīt:

• starpskriemeļu disku protrūzijas;
• disku trūces;
• hroniskas muguras sāpes pieaugušā vecumā.

Lordoze pieaugušajiem

Biežākie iemesli:

• muguras un gūžas locītavu traumas;
• kaulu sistēmas slimības;
• muskuļu vājums;
• aptaukošanās;
• vitamīnu un minerālvielu trūkums;
• mazkustīgs dzīvesveids.

Īpaši augsts risks ir cilvēkiem, kuri ilgstoši strādā sēdus stāvoklī.

Iespējamās komplikācijas

Bez ārstēšanas lordoze var izraisīt:

• starpskriemeļu disku trūces;
• skriemeļu nobīdi;
• pārmērīgu skriemeļu kustīgumu;
• mugurkaula locītavu izmaiņas;
• jostas-iegurņa muskuļa (m. iliopsoas) iekaisumu.

Bieži novērojams arī pastāvīgs nogurums, sāpes un miega traucējumi.

Diagnostika
Diagnostikai izmanto:

1. Pacienta apskati un anamnēzes ievākšanu.
2. Miofasciālo diagnostiku.
3. Muskuļu funkcionālo novērtēšanu.
4. Rentgenogrāfiju.
5. Magnētisko rezonansi (MRI) vai datortomogrāfiju (CT).

Rentgena izmeklējumi tiek veikti dažādās pozīcijās, lai novērtētu izliekuma pakāpi un mugurkaula struktūras izmaiņas.

Lordozes ārstēšana
Ārstēšanai jābūt kompleksai un galvenokārt vērstai uz muskuļu vājuma un disbalansa novēršanu.

Galvenās ārstēšanas metodes:

• ārstnieciskā vingrošana;
• kinezioterapija;
• fizioterapija;
• ārstnieciskā masāža;
• peldēšana.

Ārstēšanas efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no regulāras speciālistu rekomendāciju ievērošanas.

Bubnovska metode

Bubnovska metode balstās uz:

• dekompresijas vingrinājumiem;
• spēka vingrinājumiem bez aksiālas slodzes uz mugurkaulu;
• stiepšanās vingrinājumiem;
• mugurkaula elastības uzlabošanu;
• muskuļu korsetes stiprināšanu.

Programma tiek izstrādāta individuāli pēc detalizētas izmeklēšanas. Papildus bieži iesaka peldēšanu un masāžu.

Iztaisnota (izlīdzināta) lordoze

Hipolordoze ir stāvoklis, kad mugurkaula dabīgais izliekums ir samazināts vai pilnībā izzudis.

Raksturīgie simptomi:

• plakana jostas daļa;
• saīsināts solis;
• izmainīta gaita;
• sāpes jostas apvidū;
• grūtības noliekties uz priekšu vai atliekties atpakaļ;
• gremošanas sistēmas darbības traucējumi.

Izlīdzināta lordoze palielina slodzi uz skriemeļiem un starpskriemeļu diskiem un var veicināt agrīnu disku trūču veidošanos.

Profilakse
Lai saglabātu mugurkaula veselību, ieteicams:

• uzturēt normālu ķermeņa svaru;
• ievērot darba un atpūtas režīmu;
• regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm;
• atteikties no kaitīgiem ieradumiem;
• izmantot ortopēdisku matraci un spilvenu;
• sekot līdzi pareizai stājai darba laikā un ejot.

Šie pasākumi palīdz samazināt mugurkaula deformāciju un ar tām saistīto komplikāciju risku.